Bībeles lasīšana gada garumā

Jauns gads, jaunas apņemšanās. Vai varbūt jauna atgriešanās pie kādas vecas apņemšanās? Tie, kas šī gada sākumā ir apņēmušies izlasīt visu Bībeli (vai vismaz lasīt vairāk un biežāk), noteikti sapratīs, par ko es runāju.

Mēs kā kristieši laiku pa laikam izdarām apņemšanos vairāk laika pavadīt Bībelē, to lasot, studējot, pārdomājot, un iegaumējot. Tas ir labi, un tā tam vajadzētu būt, jo mēs visi zinām, ka tas ir ļoti svarīgi – tā ir neatņemama kristieša dzīves sastāvdaļa. Un tomēr mēs visi zinām arī to, ka disciplinēta un kvalitatīva laika pavadīšana Dieva Vārdā nemaz nav tik viegla.

Ļoti svarīgi, bet ļoti grūti. Ko darīt?

Bībeles lasīšana ir svarīga – mēs visi to zinām

Ja mēs uztaisītu zibensaptauju, kurā jums būtu jāatbild uz jautājumu, vai Bībeles lasīšana ir svarīga, rezultāti mani, visticamāk, nepārsteigtu (ja pārsteigtu, es par to būtu ļoti pārsteigts). Vai ikviens kristietis pievienosies apgalvojumam, ka Bībeles lasīšana ir svarīga. Bet kāpēc?

Uz šo jautājumu mēs varam sniegt daudzas labas un pareizas atbildes. Es minēšu divus iemeslus, kāpēc Bībeles lasīšana (un studēšana) ir tik svarīga.

  1. Dieva Vārds ir mūsu jaunās dzīves un ticības sākums.

    Mūsu kristīgā dzīve sākas tad, kad dzirdam Kristus evaņģēliju, un mūsu acis tiek atvērtas šai patiesībai.

    Mūsu kristīgā dzīve sākas tad, kad dzirdam Kristus evaņģēliju, un mūsu acis tiek atvērtas šai patiesībai. Pāvils, runājot par pārsteidzošo un nepelnīto Dieva svētību bagātību, ko Dievs cilvēkiem dāvā caur Kristu, savu garo teikumu nobeidz ar vārdiem:

    Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un viņā jūs, ticēdami šim evaņģēlijam, esat apzīmogoti ar apsolīto Svēto Garu, kas ir ķīla tam, ka mēs saņemsim mantojumu un ka viņš mūs ir izpircis sev par īpašumu, lai mēs esam viņa godības slava.” (Efeziešiem 1:13-14)

    Vai jūs redzat secību Pāvila teiktajā? “Jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu… jūs esat ticējuši… jūs esat glābti (apzīmogoti ar Svēto Garu)… jūs saņemsiet mantojumu (runa ir par laiku beigām)”. Glābšana nāk tad, kad dzirdam un ticam evaņģēlijam. Uzreiz gan gribu piebilst, ka evaņģēlijs ir viss Dieva Vārds kopumā – Vecā un Jaunā Derība. Tas viss kopā ņemts runā par glābšanas darbu, ko Dievs īsteno caur savu izredzēto Valdnieku Kristu.

    Kādā citā vēstulē Pāvils raksta:

    Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim..” (Romiešiem 1:18)

    Evaņģēlijs – vēsts par to, ka Jēzus ir Vecajā Derībā Dieva apsolītais Valdnieks, kurš glābs un tiesās visu pasauli, ir tas, kas spēj izglābt jebkuru cilvēku, neatkarīgi no etniskās piederības, sociālā slāņa, dzimuma, vecuma, dzīves pieredzes.

    Bībeles lasīšana ir svarīga, jo Dieva Vārda patiesība ir mūsu kristīgās dzīves sākums.

    Bet ar to viss nebeidzas.

  2. Dieva Vārds ir mūsu kristīgās dzīves pamats un atbalsts

    Kad kļūtam par Kristus sekotājiem, Dieva Vārda nozīme mūsu dzīvē nemazinās.

    Kad kļūtam par Kristus sekotājiem, Dieva Vārda nozīme mūsu dzīvē nemazinās.

    Pāvils, rakstīdams savu pēdējo vēstuli, teica:

    Visi Dieva iedvestie Raksti ir noderīgi mācībai, grēka atmaskošanai, labošanai, audzināšanai taisnīgumā, lai Dieva cilvēks kļūtu pilnīgs un būtu sagatavots ikvienam labam darbam.” (2. Timotejam 3:16-17)

    Ņemiet vērā, ka laikā, kad Pāvils 1. gadsimtā rakstīja šos vārdus, viņam uz galda nebija melna grāmata, kurā bija apkopotas visas 66 Bībeles grāmatas. Pāvils šeit atsaucās uz Veco Derību (un iespējams uz kādu apkārt cirkulējošu evaņģēliju). Bet princips paliek nemainīgs – Dieva Vārds ir noderīgs, lai mēs kā kristieši augtu izpratnē un dievbijībā, cīnoties pret grēku un darot to, kas ir Dieva griba. Nekas no tā nav iespējams, ja mēs nepavadām laiku, lasot, pārdomājot un studējot Bībeli.

    Tāpat mēs varam atcerēties kādu citu Pāvila mācekli – Titu. Tits devās uz Krētas salu, lai šajā visnotaļ sliktu slavu iemantojušajā vietā izveidotu un stiprinātu veselīgas kristiešu draudzes. Krietna kristīga dzīve nav iedomājama bez palikšanas Dieva Vārda patiesībā (skat. Titam 1:1, 1:9, 2:1, 2:11-14, 3:8)

    Vai palasiet, piemēram, tādus Psalmus, kā 19. un 119.:

    Dieva Vārds ir kā medus un tīrākais zelts… Tas atveldzē dvēseli… Tas vientiesi dara gudru… Tas sirdi ielīksmo… Tas acis dara gaišas… Tas atklāj to, kas ir taisnīgs un patiess…” (Psalms 19) “Tas ir kā lukturis mūsu ceļiem… Tas padara mūs gudrus… Tas dāvā dzīvību…” (Psalms 119).

    Mēs visi zinām, ka Dieva Vārda lasīšana un studēšana ir svarīga. Ar evaņģēlija vēsti sākas mūsu jaunā dzīve. Ar evaņģēlija vēsti mēs mācāmies dzīvot kā Dieva ļaudis un augam savā ticības un dievbijības briedumā.

Bībeles lasīšana ir cīņa – mēs visi ar to saskaramies

Bet mēs visi piedzīvojam to, ka Bībeles lasīšana ikdienā nemaz nav tik viegla lieta. Es atzīšos, ka arī man, nedēļu no nedēļas gatavojot sprediķus un Bībeles studijas, reizēm ir grūti paņemt rokās Bībeli, lai to lasītu sev, lai pabarotu savu iekšējo cilvēku, lai pavadītu laiku kvalitatīvā lūgšanā.

Iemesli tam ir dažādi, bet, manuprāt, svarīgākie ir šie:

  • Mēs līdz galam nesaprotam to, kas ir mūsu rokās

    Bībelē ir aprakstīti vēsturiski notikumi, bet tā nav vēstures grāmata. Bībelē ir atrodamas daudzas pamācības, bet tā nav labas un tikumīgas sabiedrības rokasgrāmata. Bībelē ir atrodamas dažādas pārdomas par dzīves lielajiem jautājumiem, bet tā nav filozofijas ievadkurss.

    Bībele ir Dieva vārds – tie ir vārdi, kurus Dievs caur praviešiem un apustuļiem ir vēlējies darīt zināmus cilvēkiem, kas ir dzīvojuši cauri gadsimtiem. Tie ir vārdi, kuros Dievs atklāj sevi un savu darbu šajā pasaulē. Dievs dara zināmu, uz kurieni viss iet, un kā viss beigsies. Dievs dara zināmu to, ko nozīmē būt par viņa ļaudīm. Iedomājieties! Dievs – visa Radītājs un Uzturētājs runā ar mums – cilvēkiem. Vai jūs nepārsteidz tas, ka viņš kaut ko tādu vispār vēlas? Tas ir ļoti pārsteidzoši! Tas ir nepelnīti! To nevajadzētu uztvert kā kaut ko pašsaprotamu.

    Kad lasām un studējam Bībeli, mūsu rokās ir visvarenā Valdnieka vārds, kas ir domāts tieši mums! Tam ir jāmaina tas, kā raugāmies uz Bībeli.

  • Mēs nesaprotam to, ko lasām.

    Liels vairums cilvēku nedara lietas, kas tiem liekas par grūtu. Mēs tām atmetam ar roku. Mēs tās atliekam. Šķiet, tā vienkārši ir mūsu cilvēciskā daba.

    Kad lasām Bībeli, mēs saskaramies ar dažāda veida nesaprotamām lietām. Mums trūkst zināšanas par seno un ne tik seno pasauli. Mēs neizprotam Tuvo Austrumu paražas. Bībelē ir dažnedažādi vārdi, kurus neviens mūsdienu cilvēks savā ikdienas valodā neizmanto.

    To visu savelkot kopā, mums liekas, ka Bībele nav domāta cilvēkiem bez īpašām priekšzināšanām un teoloģiskām iemaņām. Bet lai tas viss mūs neaptur!

    Mūsdienās ļoti ātri ir iespējams rast vienkāršus skaidrojumus daudzām kultūrvēsturiskajām niansēm, ko ieraugām Bībelē. Tāpat neļausim teoloģiski sarežģītai domai mums iestigt purvā. Jā, reizēm mēs varam uzdurties pantam vai idejai, kas ir grūti saprotama, bet šādos brīžos turēsimies pie tā, ko saprotam. Un reizēm tas, ko saprotam, izlej gaismu arī pār to, ko līdz galam nesaprotam. Viens no Reformācijas dižgariem reiz teica apmēram šādus vārdus: “Bībeli lasīt un saprast var gan princis, gan zemnieks.” Tas nozīmē, ka, veltot laiku kvalitatīvai lasīšanai un pārdomāšanai mēs tik un tā būsim ieguvēji un mūsu sapratne vairosies. Turpināsim tik lasīt!

  • Aizņemtība, slinkums, atlikšana… un citas cilvēciskā rakstura iezīmes.

    Ak, cik pazīstami ir visi šie iemesli, kāpēc nelasām Bībeli. Mēs esam aizņemti, mēs plānojam savu laiku, mūsu spēka rezerves izsīkst. Tas viss tā ir…

    Bet ja nu mēs visu darītu nedaudz citā secībā?

    Kā būtu, ja mēs savā dienas plānotājā līdzās ierakstiem “Tikšanās ar ………” pievienotu ierakstu “Tikšanās ar Dievu” vai “pusdienas ar Dievu”?

    Mēs jau noskaidrojām, ka ikreiz, kad lasām Bībeli, mēs nonākam Dieva klātbūtnē. Un tieši tāpat kā mēs cenšamies rūpēties par to, lai mūsu ieplānotās tikšanās ar kolēģiem un draugiem, netiktu atceltas vai traucētas, mēs līdzīgi izturamies pret mūsu tikšanos ar Dievu. Būsim mērķtiecīgi savā nedēļā ieplānojot laiku, kad varam veltīt kaut vai 15 minūtes, lai izlasītu kādu Rakstu vietu un pavadītu laiku lūgšanā.

    Mēs paši pazīstam sevi – mēs zinām to, kad esam vismožākie, bet, kad – visnelietojamākie. Centīsimies Bībeles lasīšanu pēc iespējas ieplānot laikā, kad neesam galīgi ikdienas darbu un rūpju nogurdināti.

    Vienu vārdu sakot, meklēsim veidus, kā pārvarēt savu “aizņemtību, slinkumu, vēlmi atlikt”. Šādi mūsu dzīvē radīsies jauns ieradums, kas ar laiku var kļūt par mūsu rakstura iezīmi.

Vēl daži praktiski padomi Bībeles lasīšanā

Nobeigumā gribu minēt dažus praktiskus padomus, kurus pats cenšos praktizēt, lai savā dzīvē koptu un veidotu veselīgu un noturīgu Bībeles lasīšanas un studēšanas paradumu.

  1. Lūdz, lūdz un lūdz.

    Mēs lūdzam, pirms lasām, mēs lūdzam, lasot, mēs lūdzam pēc tam, kad esam beiguši lasīt. Bībele ir Dieva Vārds, un mēs esam gudri, ja lūdzam, lai Dievs pats mums savu vārdu palīdz saprast. Bībeles lasīšana ir saruna ar Dievu. Dievs runā ar mums, un mēs lūgšanā viņam atbildam. Lūgšana mūs pasarga no tā, ka Bībeles lasīšana kļūt par vienkāršu intelektuālu nodarbi. Lūgšana Bībeles lasīšanu padara personisku, ilgu un cerību pilnu, pazemīgu un uz Dievu vērstu.

    Vēl par Bībeles lasīšanu un lūgšanu vari lasīt rakstā “Lūgšana kā ieradums”.

  2. Dažādi lasīšanas veidi.

    Bībeles lasīšanai varam pieiet dažādi. Vienā vai citā savas dzīves posmā es esmu centies paralēli praktizēt vairākus lasīšanas veidus:

    1. Ātrā caurlasīšana.

      Mēs lasām Bībeli no vāka līdz vākam, pārāk neiedziļinoties nesaprotamajās lietās un piņķerīgajos pantos. Šīs lasīšanas mērķis ir iegūt un nostiprināt izpratni par Bībeles lielo kopainu kā arī iegaumēt katras Bībeles grāmatas saturu (lielos vilcienos). Jo vairāk mēs šādi Bībeli lasīsim, jo vieglāk mums būs tajā orientēties.

    2. Lēnā caurlasīšana.

      Mēs lasām pārāk neskrienot uz priekšu. Mēs sākam dienu, izlasot kādu nodaļu vai divas. Un mēs pavadām dienu, pārdomājot izlasīto pantu patiesības. Mēs lūdzam par sevi un draudzi šo pantu gaismā. Mēs cenšamies šiem pantiem pievērst kvalitatīvu laiku.

    3. Padziļināta lasīšana.

      Mēs laiku pa laikam izvēlamies kādu Bībeles grāmatu, kuru apņemamies izstudēt pamatīgāk. Šajā gadījumā mēs meklējam palīgrīkus (piemēram, vārdnīcas un komentārus), lai ne tikai izprastu lielo bildi, bet lai pacīnītos un saprastu arī āķīgos un jocīgos pantus. Ir labi, ja mēs katru gadu izvēlamies vienu Bībeles grāmatu, kuru šādi varam izstudēt.

  3. Lasi to, ko māca draudzē.

    Reizēm, kad ir grūti ieiet Bībeles lasīšanas ritmā, mēs varam izlasīt tās Rakstu vietas, kuras tiek studētas svētdienas dievkalpojumā vai Bībeles studijā. Nu, piemēram, šajā brīdī mūsu draudzē svētdienās tiek iets cauri 1. Mozus grāmatai, savukārt pa nedēļas vidu tiek studēta Pāvila vēstule Romiešiem. Kāpēc gan neapņemties, svētdienās pirms dievkalpojuma un pirmdienās pēc dievkalpojuma neizlasīt un nepārdomāt svētdienas sprediķī skaidroto Rakstu vietu? Šis varbūt nav ideāls scenārijs, bet tas tomēr ir labāk nekā nekas. Un bieži vien uz Bībeles lasīšanu mēs varam attiecināt teicienu: “Apetīte rodas ēdot.”

    Starp citu, tas ir viens no ieteikumiem kā labāk sagatavoties svētdienas dievkalpojumam. Ar visiem ieteikumiem vari izlasīt rakstā “Svētīgas svētdienas”.

  4. “Mazais melnais blociņš”.

    Iekārtojiet kādu blociņu vai kladi, kurā varat pierakstīt jautājumus, neskaidrības, pārdomas, kas rodas, lasot Bībeli. Lietu pierakstīšana ne tikai palīdz koncentrēties, bet ļauj jums atcerēties izlasīto, kā arī parāda izpratnes progresu.

    Piedevām, laiku pa laikam ar saviem jautājumiem, droši varat griezties pie mācītāja, vai kāda cita draudzes vadītāja, lai rastu uz tiem atbildes.

  5. Bībeles lasīšanas kalendāri.

    Internetā, izmantojot Google meklētāju ir iespējams atrast daudzus un dažādus Bībeles lasīšanas kalendārus. Tie ir radīti, lai palīdzētu Bībeli izlasīt, piemēram, gada laikā, vai divu gadu laikā, vai hronoloģiskā secībā. Tie var būt tādi, kur ir lasījums katrai dienai, vai piecām dienām nedēļā. Iesaku pamēģināt vairākus, lai saprastu, kurš no tiem visiem vislabāk der jūsu dienas ritmam un lasīšanas stilam.

    Šeit atradīsiet vienu piemēru Bībele lasīšanas kalendāram, kas palīdzēs izlasīt visu Bībeli gada laikā.

nav jāgaida 1. janvāris, lai no jauna apņemtos lasīt Bībeli!


Nobeigumā gribu teikt vēl vienu lietu – nav jāgaida 1. janvāris, lai no jauna apņemtos lasīt Bībeli! Tādēļ izaicinu Tevi no šodienas sākt vairāk un kvalitatīvāk lasīt Bībeli. Vai esi tam gatavs?


Foto: Rod Long no Unsplash

Padod tālāk:

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta