Karaliska lūgšana

Mūsu sarunu biedri nosaka sarunas toni un attieksmi ar kādu mēs runājam. Piemēram, ar saviem vecākiem mēs runājam citādāk nekā ar saviem draugiem. Mūsu runas maniere iepretim mūsu priekšniekam ir citādāka nekā ar kolēģiem. Šajā sakarībā mums ir jādomā arī par Dieva lūgšanu. Lūgšana ir nekas cits kā viena no būtiskākajām daļām komunikācijā ar Dievu. Caur Bībeli Dievs runā ar draudzi. Savukārt, lūgšanā Draudze, ticīgie runā ar Dievu.

21.gs Draudze sāk pazaudēt bijības, apbrīnas un cieņas pilnas nopietnības attieksmi lūgšanā.

Mūsdienās draudze ir ļoti fokusēta uz to, ka saruna ar Dievu ir kaut tuvs un ļoti personisks. Patiesi tas ir jāapstiprina, jo Dievs ir tuvu Saviem ļaudīm, Viņš ir personisks un nevēlas attālas attiecības ar Savu tautu. Taču reizē ir jāsaka to, ka 21.gs Draudze sāk pazaudēt bijības, apbrīnas un cieņas pilnas nopietnības attieksmi lūgšanā. Draudze pielūdz Dievu, kurš ir majestātisks, kurš ir varens un, kurš ir daudzkārt pārāks par cilvēkiem.

Kāpēc ir tik svarīgi, ka mēs mācamies lūgt Dievu ar šo bijības pilno noskaņu, ar attieksmi, kurā mēs parādām cieņu, apbrīnu Dievam? Pirmkārt, šādā veidā mēs apliecinām pareizu nostāju pret Dievu. Viņš ir Ķēniņš un mēs esam Viņam padoti. Otrkārt, šāds piegājiens bagātinās mūsu lūgšanu dzīvi. Aptverot un pieaugošā veidā apgūstot Dieva varenību un lieliskumu, mūsu lūgšanu horizonti tikai un vienīgi paplašinās. Lūgšana pārstāj būt par darbību ar kuras palīdzību mēs tikai prasām lietas. Tā pārvēršas par Dieva godināšanu, par Visaugstākās iespējamās būtnes apbrīnošanu.

Karaliskais Dievs Jesajas grāmatā

Šajā ziņā pravieša Jesajas grāmatas 40:12-26 ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kur tiek pārdomāts Dieva majestātiskums un varenība. Aplūkosim vispārīgā veidā šo Rakstu vietu un padomāsim par to, kā tā mums palīdz nākt pie Dieva cieņas pilnā un slavējošā noskaņā.

12 Kas ar sauju ūdeņus izmērījis,
kas debesis rokām aptvēris,
kas zemes pīšļus mērtraukā sabēris,
kas kalnus svaros nosvēris
un ar atsvariem pakalnus?
13 Kas Kunga Garu ir izmērījis,
kas viņam padomu dos?
14 Kam viņš padomu prasījis,
lai viņam ko paskaidrotu,
lai viņu mācītu tiesas lietās,
lai viņam mācītu zināšanu un saprašanu?
15 Redzi, tautas kā piliens kausā,
kā puteklis pie atsvara,
redzi, viņš paceļ salas kā smilšu graudu!
16 Lebanonā nepietiek malkas,
tur nepietiek zvēru sadedzināmajam upurim!
17 Visas tautas nav nekas viņa priekšā,
tās viņam nieks vien un sīkums!
18 Ar ko jūs Dievu salīdzināsiet,
ar ko viņu samērosiet?
19 Vai ar tēlu, ko izlējis amatnieks
vai ko zeltkalis ar zeltu pārklājis
un kam sudraba ķēdes nokalis?
20 Kam tāds upuris nav pa spēkam,
tas izraugās koku, kas nepūst,
to izvēlas gudrs amatnieks,
lai uzslietu elku, kas nekust!
21 Vai jūs nezināt, vai jūs nedzirdat,
vai jau no iesākuma jums nav sacīts,
vai kopš zemes radīšanas jūs nesajēdzat,
22 kas sēž pār zemes jumu –
tās mītnieki ir kā siseņi,
kas debesis izstiepj kā aizkaru,
kas tās izpleš kā telti, kur dzīvot!?
23 Viņš vareno par nieku padara,
zemes valdnieku pataisa par neko!
24 Knapi iedēstīti,
knapi iesēti,
knapi saknes laiduši,
zemē iesakņojušies –
viņš tiem uzdveš, un tie nokalst,
un vētra tos izrauj kā salmus!
25 Kam jūs mani pielīdzināsiet,
ka es tam būtu līdzīgs,
saka Svētais,
26 paceliet augšup acis,
redziet, kas radījis šos,
kas pēc skaita visiem to pulkiem liek rasties,
kas tos visus nosaucis vārdā
savā lielajā varā un spēka stiprumā,
ka tur netrūkst nenieka!

Šis ir viens no maniem mīļākajiem Dieva aprakstiem. Šis apraksts ir dots kontekstā, kurā Dievs māca Savu tautu par gaidāmo glābšanu, kas būs pārāka par glābšanu no Ēģiptes senatnē. Tā būs glābšana no grēka un grēka skartās pasaules. Uz šī fona Dievs atgādina tautai to, kāda veida Glābējs Viņš ir. Dievs ved Izraēlu pie saprašanas. Viņš atklāj to, cik muļķīga ir elku dievība un to, cik pāri stāvošs un nesalīdzināms ir Dzīvais, Vienīgais Izraēla Dievs.

Jesajas vārdi atklāj, ka Dievs ir izveidojis un valda pār pasaules pamata elementiem, proti, pār zemi, ūdeni un debesīm. Šis teksts parāda to, ka Dieva gudrība ir neizzināma un tā ir nesalīdzināma. Pravietis māca par to, ka pasaules tautas Dieva priekšā ir pilnīga niecība. Tās ir tikai ūdens piliens spainī. Elki, proti, cilvēku roku darināti dieviņi, ir nedzīvi un sīki Dieva priekšā. Būtībā tie ir bezjēdzīgi salīdzinājumā ar visa Radītāju un Uzturētāju Izraēla Dievu. Dievs skaidri šeit arī runā par Savu pārākumu pār pasaules varenajiem. Dievs atgādina par Savu spēju pazemot lepnos un aizraut tos pazemē jebkurā brīdī. Vladimirs Putins, Benjamins Netanjahu, Donalds Tramps un jebkurš cits valdnieks ir nieks un puteklis Dieva priekšā. Visbeidzot Dievs atgādina Savu varu pār zvaigžņoto debesi.

Vladimirs Putins, Benjamins Netanjahu, Donalds Tramps un jebkurš cits valdnieks ir nieks un puteklis Dieva priekšā.


Ikviens, kurš ir raudzījies zvaigžņu pilnajā debesī, izjūt cilvēka mazumu un izplatījuma lielumu. Dievs pasludina skaidri – Viņš valda pār izplatījumu, Viņš to uztur, kontrolē ar Savu lielo varenību un spēku.

Šie ir sajūsminoši Dieva majestātiskuma un varenības apliecinājumi. Lasot šos vārdus un tos pārdomājot, ir jāaizraujas elpai. Tie ir tik grandiozi un tie nav pilnā aptverami mūsu cilvēciskajam prātam.

Karaliskais Dievs un mūsu lūgšanas

Ja tik liels ir mūsu Dievs, tad tam ir jāiespaido mūsu lūgšanu dzīvi, gan attieksmē, gan saturā. Mums ir skaidri jāaptver pie kāda Dieva mēs nākam. Mēs nākam pie Dieva, kurš ir pārāks, kurš ir tik lielisks, tik varens, ka visa cilvēciska godība ir tikai mazs puteklītis Viņa priekšā. Kā mums labi zināmais mācītājs Viljams Teilors reiz teica: “Kad es lūdzu Dievu, tad man būtu jākaunas, ka es aizdomājos par kaut ko citu… Es taču lūdzu pasaules Radītāju… Ir jābūt fokusam…” šis gan nav tiešs citāts, bet gan manas neprecīzās atmiņas, taču būtība ir patiesa gan.

Patiesība par Dieva diženumu nekādā veidā neatceļ Dieva personiskumu un tuvumu Saviem ļaudīm. Drīzāk tā palīdz Dieva tuvumu izprast daudz lielākā mērā. Caur Kristus Evaņģēliju Draudzei ir dota privilēģija piesaukt un pazīt Dievu kā Savu Tēvu. Un tomēr sapratīsim to, ka mūsu Debesu Tēvs nav mūsu debesu tētiņš. Kurš allažiņ ir ļoti labsirdīgs un, kuram nav nekādu iebildumu pret mūsu untumiem. Nē, tas ir mūsu pārākais, majestātiskais Debesu Tēvs. Šeit ir runa par korektu un atbilstošu izpratni par Dieva tēvišķo dabu.

Kad mēs nākam pie mūsu Dieva lūgšanā, tad atcerēsimies, ko mēs uzrunājam! Mēs uzrunājam reālu personu, kas ir dzīva, kas mūsos klausās. Lūgšana nav kaut kāda mehāniska reliģiska darbība, bet gan saruna ar Tēvu Debesīs. Pieminēsim to, ka mūsu Tēvs ir nesalīdzināms. Tautas un pasaules varenie ir niecības Viņa priekšā. Kā vētra un sausums izposta augu valsti, tā Dievs spēj iznīcināt varenos. Katru zvaigzni debesīs Viņš prot vārdā saukt un pār katru valda. Lūgšana ir saruna ar majestātisko ķēniņu, tā ir visizcilākā iespējamā saruna mūsu dzīvē.


RPD Lūgšanu vakariņas, 2019.gada 8.janvāris.
Padod tālāk:

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta